• E-PASTS

    info@pelias.lv

  • TĀLRUNIS

    +371 27 33 44 87

Deratizācija


Deratizācija – žurku, peļu, grauzēju iznīcināšana.

Deratizācijai izmanto speciālas metodes un līdzekļus grauzēju novērošanai un iznīcināšanai, lai maksimāli izvairītos no grauzēju atkārtotas parādīšanās.
Deratizācija ir nepieciešama, jo grauzēji rada ne tikai finansiālus zaudējumus, bet ir arī dažādu slimību, vīrusu un infekciju nēsātāji un izplatītāji. Tādēļ, ja tiek novēroti grauzēji, ir jāvēršas pie kaitēkļu apkarošanas speciālistiem pirms grauzēju savairošanās. Savukārt, sanitāro un higiēnas prasību ievērošanai, kaitēkļu kontrole obligāti ir jāveic pārtikas nozarē (lauksaimniecība, pārtikas ražošana, veikali, ēdināšanas uzņēmumi), namu apsaimniekošanā, viesu izmitināšanas uzņēmumos, bērnu izglītības iestādēs.

deratizācija

Epidemioloģiskās drošības likumā noteikts, ka teritorijas un objektu uzturēšana un sakopšana, nodrošinot kaitīgo posmkāju un grauzēju iznīcināšanu un nepieļaujot to ieviešanos, ir teritorijas vai objekta īpašnieka vai viņa pilnvarotas personas pienākums. Savukārt atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem Nr.618 deratizāciju objektā vai teritorijā veic īpaši apmācīts un sertificēts dezinfektors.

Deratizāciju veicam kā fiziskām, tā arī juridiskām personām visā Latvijas teritorijā.

PELIAS katram klientam nodrošina individuālu pieeju un profesionālu pakalpojuma sniegšanu:

  • objekta vai teritorijas apsekošanu, lai nodrošinātu labāko risinājumu;
  • nepieciešamā inventāra uzstādīšanu;
  • regulāru objekta vai teritorijas inspekciju un monitoringu.


Būtiski zināt, ka deratizāciju veicam tikai ar Latvijā reģistrētiem materiāliem, līdzekļiem, preparātiem, kas ir droši gan cilvēkiem, gan mājdzīvniekiem
.

Nodrošinām klientam visu ar deratizāciju saistīto dokumentāciju:

  • datu drošības lapas visiem izmantotajiem produktiem un vielām;
  • veselības inspekcijas atļauju;
  • darbinieku kvalifikācijas sertifikātus;
  • darbu atskaites;
  • kaitēkļu apkarošanas un kontroles darbu žurnālu.

Peļu iznīcināšana

Peles ir augumā mazi grauzēji, smailu purnu, garu asti, lielām acīm un ausīm. Mājas pele parasti dzīvo pagrabos, kūtīs, noliktavās, bet vasarā tās var mitināties uz lauka un dārzos. Tas ātri pielāgojas un vienmēr centīsies uzturēties ēdiena un ūdens tuvumā.  Ir aktīvas krēslā un naktī. Tām ir slikta redze, bet ļoti laba dzirde un oža, kā arī ļoti attīstīta tauste un garšas  maņa. Sliktās redzes dēļ tās pārvietojas gar sienām.
Tās dzīvo grupās un, ja tām ir labvēlīgi apstākļi (ēdiens, ūdens, patvērums), ļoti strauji vairojās.  Peles tiek uzskatītas par visēdājiem, taču priekšroku dod sēklām, graudiem un labības produktiem. Vislielāko kaitējumu peles rada, piesārņojot pārtiku ar urīnu, ekskrementiem un graužot iepakojumu. Tās var sagrauzt tādas lietas, kā piemēram, koku, izolācijas materiālus, papīru un tekstilizstrādājumus.
Peļu iznīcināšana parasti tiek veikta, uzstādot telpās un/vai apkārt ēkai barotavas ar indes ēsmu (rodenticīdu). Barotavām ir aizslēdzami vāki, kas neļauj bērniem, mājdzīvniekiem un citiem dzīvniekiem piekļūt indes ēsmai.

Žurku iznīcināšana

Žurkas ir augumā lielāki grauzēji un tās ir gudrākas par pelēm. Pelēkā žurka mitinās visdažādākajās vietās, taču visvairāk tām patīk mitrākas un tumšākas vietas kā pagrabi, noliktavas, šķūņi. Pilsētās tās parasti vairojas kanalizācijas tīklos, pie pārtikas noliktavām, atkritumu tvertnēm, pie ūdenstilpnēm.
Tā kā žurkas ir lielākas par pelēm, tad arī to radītais kaitējums ir lielāks, apēdot un bojājot pārtiku, sagraužot elektrības vadus un izgraužot caurumus sienās un grīdās.
Žurku iznīcināšana notiek līdzīgi kā peļu iznīcināšana, uzstādot barotavas ar indes ēsmu. Lai gan reizēm nepieciešams pielietot arī citas metodes un līdzekļus.

Grauzēju iznīcināšana

Ūdensžurka pēc izmēriem ir līdzīga pelēkajai žurkai, bet atšķirībā no žurkas tai ir mazas austiņas un strups purniņš, kā arī kuplāka un īsāka aste. Ūdensžurka visbiežāk mitinās ūdens tuvumā, piemēram, dīķmalās. Tomēr tās var apmesties arī vietās, kur ūdens nav – kūtīs, pagrabos, siltumnīcās, zem siena vai salmu ruļļiem. Ūdensžurka izrok plašas alu sistēmas, kā arī mēdz pārvietoties pa kurmju saraktajām alām. Ūdensžurka ir aktīva gan dienā, gan naktī.
Tas var radīt lielus zaudējumus lauksaimniecībā, jo tās grauž sīpolpuķes, augļkokiem saknes, gatavos augļus.
Šo grauzēju iznīcināšana notiek līdzīgi kā peļu un žurku gadījumā, uzstādot barotavas ar indes ēsmu vai ievietojot indes ēsmu alās.