Blusas ir sīki kukaiņi, to ķermeņa izmērs ir vien 0,75 – 5 mm. Ķermenis ir brūnā vai melnā krāsā, sāniski saplacināts un gluds, kas ir ideāli piemērots dzīvei uz dzīvnieka ādas. Blusai ir garas un spēcīgas pakaļkājas, ar kurām tā spēj lēkt līdz 70 cm augstumā un pat līdz 1 metram tālumā. Blusas mute veidota, lai varētu pārkost ādu un sūkt cilvēku un siltasiņu dzīvnieku asinis, jo tas ir to galvenais barošanās avots. Latvijā ir konstatētas 39 sugas, taču vairums no tām barojas ar dzīvnieku asinīm. Četras no tām parazitē uz cilvēka – cilvēka blusa, kaķa blusa, suņa blusa un retāk žurku blusa.
Blusām ir četras attīstības stadijas – oliņas, kāpuri, kūniņas un pieauguši kukaiņi un attīstības pilns cikls ilgst aptuveni gadu. Mātīte dzīves laikā spēj izdēt 500–2500 oliņu. Blusu kāpuri izšķiļas apkārtējā vidē siltās vietās – dzīvnieka guļvietā, grīdas spraugās, netīrumos, smiltīs u.tml. Kāpuri pārtiek no dažādām organiskajām vielām. Nākamajā kūniņas stadijā blusas pašu noaustos kokonos nekustīgi gaida labvēlīgus apstākļus, lai pamostos. Pieaugušas blusas dzīves ilgums ir divi līdz trīs mēneši.
Blusas vasaras siltajos mēnešos mēdz savairoties milzīgos daudzumos. Kamēr gaiss ir vismaz 8 grādus silts, blusas diezgan labi var izdzīvot ārā. Bet rudenī, kad laiks kļūst vēsāks, blusas dodas meklēt siltākas vietas – cilvēku mājokļos. Piemēram, lauku mājās un vasarnīcās, kur tās slēpjas grīdu spraugās.
Blusas ir bieži sastopamas daudzdzīvokļu māju koplietošanas telpās. To vairošanās vietas ir mājdzīvnieku kažoks, smiltis, kas var būt gan pagrabos, gan arī pašā mājoklī, piemēram, pie kājslauķa. Parasti blusas mājokli ienes tieši mājdzīvnieki, kas šos parazītus var saķert zālē, smiltīs. Daudzdzīvokļu māju koplietošanas telpās dezinsekcija jeb blusu iznīcināšana ir jāveic regulāri, lai izvairītos no blusu invāzijas.
Par blusas klātbūtni mājās var liecināt melnie plankumiņi uz palagiem, niezoši izsitumi blusu koduma vietās gan mājdzīvniekam, gan cilvēkam. Cilvēkam blusu kodumi galvenokārt rada neērtības sajūtu, bet jutīgākiem cilvēkiem arī alerģisku reakciju. Savukārt mājdzīvniekam blusu kodumi var iekaisumu, jo kasoties savaino ādu. Tā pat blusas var pārnēsāt dažādas infekcijas slimības un lenteņu kāpurus.
Ar aci var ieraudzīt tikai pieaugušās blusas, kas ir vien 5-10% no populācijas. Lielākā daļa blusu vēl atrodas citās attīstības stadijās, ko ar neapbruņotu aci nav iespējams saskatīt. Tādēļ blusas var būt grūti iznīcināt.
Kā iznīcināt blusas? Jāiznīcina ne tikai pieaugušās blusas, bet arī to oliņas, kūniņas un kāpuri. Tādēļ ir svarīga gan mājdzīvnieka atblusošana, gan mājokļa ģenerāltīrīšana – ar putekļu sūcēju jāiztīra visas grīdas spraugas, paklājus, gultas, dīvānus un citas mīkstās mēbeles, suņa guļvietu. Gadījumos, kad ar blusām nav iespējams tikt galā pašu spēkiem, tad PELIAS kaitēkļu apkarošanas speciālisti var palīdzēt un veikt profesionālu dezinsekciju – blusu iznīcināšanu.
