Grauzēju izraisītās slimības


Grauzēji ir slimību, vīrusu un infekciju nēsātāji un izplatītāji.

Grauzēji izplata šādas slimības:

  • leptospirozi;
  • jersiniozi;
  • listeriozi;
  • pseidotuberkulozi;
  • trihinelozi;
  • tularēmiju;
  • mēri;
  • salmonelozi;
  • ērču encefalītu;
  • laima slimību;
  • u.c

Biežāk no tām sastopamās:
Leptospiroze – slimība, ar kuru slimo visā pasaulē un kas katru gadu sev līdz aiznes daudzas cilvēku dzīvības. Baktērijas atrodas žurku aknās un apkārtējā vidē nonāk ar žurku urīnu.
Žurka gada laikā saražo ap 5,5 litriem urīna. 15–30 % no žurku urīna ir inficēti. Cilvēks var inficēties nonākot saskarē ar žurku urīnu, īpaši mitrā apkārtējā vidē. Šī iemesla dēļ visbiežāk inficējas lauksaimniecības darbinieki, kanalizācijas darbinieki, t. i., tie, kuri strādā mitros apstākļos.
Salmoneloze – infekcija, ko cilvēkam rada Salmonellas grupas baktērijas. Pēdējo desmit gadu laikā Eiropā Salmonellas izraisīto slimību gadījumu skaits ir ļoti pieaudzis. Tas apliecina to, ka palielinās vides piesārņojums ar šīm baktērijām. Žurkas un peles vajadzētu uzskatīt par potenciāli būtisku šīs slimības avotu.

Apkārtējā vidē ar grauzēju izkārnījumiem nonākušais vīruss kļūst vājāks, bet neaiziet bojā, infekcija jebkurā brīdī var tikt ieelpota ar putekļiem. Grauzēji var izplatīt hemorāģisko drudzi ar nieru sindromu.